Par mūžībā aizgājušo Andreju Cīruli
2019. gada 23. decembra rītu vairs nesagaidīja mūsu tuvākais, aktīvākais valdes loceklis – ANDREJS CĪRULIS.
Atmodas sākumos, kad Andrejs Cīrulis vadīja laikrakstu „Padomju Jaunatne” (vēlāk „Latvijas Jaunatne”), tajā tika publicēti drosmīgi raksti, kas saliedēja latviešu tautu cīņā par neatkarību, par Tautas frontes dibināšanu, par latviešu valodas statusu pacelšanu, par Daugavas glābšanu, par Baltijas ceļu, par celšanos cīņai uz barikādēm, par karogu utt. Tādejādi laikraksts bezbailīgi aicināja tautu nebaidīties, bet celties Atmodai. Šis laikraksts toreiz ieguva visaugstāko rādītāju preses izdevumu vidū, jo tam uzticējās 68 % lasītāju. Pēc tam sekojošos laikos tāds rādītājs Latvijā vairs nav bijis. Iespējams šī laikraksta nozīme vēl nav pienācīgi novērtēta.
Andrejs Cīrulis ir klāt bijis Latvijai vissvarīgākos izšķirošos brīžos, piemēram, draudīgās PSRS okupācijas armijas klātbūtnē organizējot un arī uzņemoties vadīt daudzu tūkstošu mītiņus 1988. gada 25. martā un 14. jūnijā.
Andrejs Cīrulis, būdams PSRS tautas deputāts, Maskavā Vissavienības partijas XIX konferencē aktīvi un drosmīgi sadarbojās ar pārējiem progresīvajiem deputātiem no Baltijas republikām, lai 1989. gada 24. decembrī panāktu mums ārkārtīgi nozīmīgo balsojumu – atzīt par spēku zaudējušu Molotova-Ribentropa paktu ar tā slepenajiem protokoliem pielikumā kopš pakta pieņemšanas brīža.
Ne velti par drosmi un atbildīgu darbību viņš saņēmis Latvijas valsts apbalvojumus – Trīszvaigžņu ordeni un Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Pēdējos septiņus gadus Andrejs Cīrulis aktīvi darbojās LOIB valdē, kā arī sadarbojās ar MK komisiju PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanai. Īpaši jāatzīmē viņa pašaizliedzīgais ieguldījums, veidojot un papildinot vēsturiski bagāto interneta vietni Barikadopedija. Līdz pēdējam brīdim viņš kalpoja mums ar savu redaktora talantu.
Andrejs Cīrulis kā personība bija gan ļoti drosmīgs un uzņēmīgs, gan vienlaicīgi dziļi cilvēcisks, ārkārtīgi sirsnīgs un atsaucīgs kolēģis.
Andreja Cīruļa aiziešana mūžībā ir liels zaudējums ne tikai mums, sabiedriskajām organizācijām, kurās viņš joprojām aktīvi darbojās, bet arī visai Latvijas tautai.
Viņš ir paliekoša personība Latvijas vēsturē.
No Tevis tik daudz bija ko gūt,
Tavs pēdas ir dziļas, tās nepazūd,
Mūsu atmiņās ilgi TEV būt.
Dz. Mūrnieka foto LOIB 10 gadu jubilejā 01.11.2019.