Plānotie pētījumi

INFORMĀCIJA PAR NEPABEIGTIEM UN PLĀNOJAMIEM DARBIEM ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀŠANĀ

1. Nepabeigtie darbi Ekonomikas jomā (kopējās izmaksas ~25000 Ls)

1) PSRS okupācijas seku ietekme uz valsts attīstību pēc neatkarības atgūšanas no 1990.gada. Kā liecina vairāki iepriekšējie Komisijas uzdevumā izstrādātie pētījumi, ja Latvija nebūtu bijusi okupēta un tik dziļi integrēta PSRS tautsaimniecībā, tā būtu sasniegusi krietni augstāku ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeni. Latvija, esot PSRS sastāvā, bija viena no visattīstītākajām republikām, tai bija pozitīva bilance ar PSRS, tā bija donorrepublika. Šī iemesla dēļ pēc neatkarības atgūšanas Latvija piedzīvoja ļoti strauju kritienu ekonomiskajā bedrē. Iemesli šim kritienam bija dziļi saistīti ar atdalīšanos no PSRS struktūrām, zaudēto noieta tirgu, tautsaimniecības pārkārtošanu savām vajadzībām u.c. Tas viss nesa lielus zaudējumus, kā arī prasīja pamatīgus ieguldījumus tautsaimniecības atjaunošanai un ieiešanai pasaules tirgū, kuru jau aizņēmušas citas attīstītās valstis. Nepieciešams apzināt iemeslus, kā un cik ilgi „padomju mantojums” ietekmē Latvijas turpmāko izaugsmi un konkurētspēju pēc neatkarības atgūšanas un cik izmaksā šī mantojuma seku likvidēšana. Pēc Pasaules Bankas speciālistu aplēsēm Latvijai kopš neatkarības atjaunošanas būs vajadzīgi vismaz 50 gadi šīs okupācijas radīto seku pārvarēšanai. Jau ir veikti pētījumi par straujo IKP kritumu pēc neatkarības atgūšanas 90-tajos gados. Vajadzīgs kopsavilkums, precizējumi un aprēķini, to pamatojums par okupācijas seku rezultātā radušies zaudējumiem šajā laika periodā.

2) Dažādi konkrēti pētījumi par Sarkanās armijas, Padomju armijas un Krievijas Federācijas armijas nodarītiem ekonomiskiem zaudējumiem (1939.gada oktobris – 1994.gada 21.augusts), par PSRS IeTK (VDTK, VDM) iekšējā karaspēka nodarītiem zaudējumiem, par Latvijas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību ēku, zemes un inventāra ārzemēs piesavināšanās rezultātā nodarītiem zaudējumiem, „Vņešekonombankas” parādi Latvijas pilsoņiem un juridiskajām personām u.c.

3) Darba procesā sagaidāmi jauni pagriezieni, jaunas problēmas, kurus šobrīd vēl konkrēti nevar nosaukt. Tie vēl prasīs risinājumus un papildus izpētes darbus, arī finanses.

2. Nepabeigtie darbi demogrāfijas jomā (kopējās izmaksas ~13000 Ls)

1) Finansējuma trūkuma dēļ 2009.gadā tika apturēts iesāktais darbs pie ekonomisko un morālo zaudējumu aprēķināšanas, pārrēķinot zaudētos cilvēkgadus naudas izteiksmē (izmaksas ~3000 Ls);

2) Pārtraukts darbs pie cilvēka potenciāla novērtēšanas naudas izteiksmē metodikas izstrādes (izmaksas ~4000 Ls).

3) Jāstrādā vēl pie kompensācijas apmēra noteikšanas un juridiskās pamatošanas par katru represiju (un kara?) rezultātā bojā gājušo Latvijas iedzīvotāju (izmaksas ~1000 Ls).

4) Trīs gadu laikā ir izstrādāti 14 pētījumi demogrāfisko zaudējumu apzināšanai. Veicot šos pētījumus, atklājās arvien jauni jautājumi un parādījās problēmas konkrētu datu iegūšanā. Piemēram, vēl būtu nepieciešams izpētīt demogrāfiskos zaudējumus sakarā ar iedzīvotāju emigrāciju pirms otrās okupācijas 1945.gadā, tāpat strādāt pie netiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķināšanas u.c. Pēc visu šo pētījumu veikšanas būtiski ir izstrādāt kopsavilkumu no šiem pētījumiem par visiem demogrāfiskajiem zaudējumiem, ko nodarījis PSRS okupācijas režīms Latvijas iedzīvotājiem. (izmaksas ~5000 Ls).

3. Nepabeigtie darbi vides jomā

1) Datu bāzes par videi nodarītiem zaudējumiem aizpildīšana (izmaksas ~8000 Ls).

Līdz šim visi agrāk veiktie zaudējumu novērtēšanas apkopojumi ievietoti dažāda formāta, grūti salīdzināmās tabulās, to dati nav savstarpēji salīdzināmi vai aktualizējami bez darbā agrāk iesaistīto ekspertu atkārtotas pieaicināšanas. Esošais dokumentācijas stāvoklis apgrūtina galīgo zaudējumu apjomu novērtēšanu vides sektorā, jo neatspoguļo projektu attīstības un cenu maiņas dinamiku.

Pateicoties Komisijas finansējumam, ir izstrādāta dinamiska datu bāze, kura ļauj uzglabāt, summēt un atjaunot tajā ietverto informāciju par visiem vides sektorā veiktajiem pētījumiem un tajos noteiktajiem PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarītiem zaudējumiem. Tikai aizpildot EXCELL datu bāzes datu lapas un apkopojot kopīgo EXCELL datu lapu, radīsies pārskats par trūkstošajiem datiem objektu līmenī un veikto aprēķinu precizitāti, līdz ar to noskaidrosies nepieciešamo izpētes darbu apjoms, projektēšanas darbu apjoms un sanācijas darbu apjoms, kas nepieciešams, lai pilnībā apzinātos PSRS okupācijas laikā nodarītos zaudējumus Latvijas videi. Kopaprēķina precizēšanas rezultātā var tikt ievērojami koriģētas PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarīto zaudējumu kopsummas par vairāk nekā 100 miljoniem Ls! Tāpēc šāda darba veikšana jau tuvākajā laikā ir ļoti būtiska. Tomēr skatoties uz Eiropas Kopienas finanšu instrumentu piesaistes iespējām vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai, šādi papildus darbi zaudējumu precizēšanai ir vairāk nekā nozīmīgi. Jau tagad ir skaidrs, ka laikā no 2007.-2013. izdalītais Eiropas Kopienas finansējums ir vairāk nekā nepietiekams pat tikai īpaši piesārņoto vietu sanācijas veikšanai (vismaz 50% apmērā), tādēļ jau tagad jāpamato nepieciešamība pēc Eiropas Kopienas finansējuma vēsturiskā ar PSRS okupāciju saistītā piesārņojuma likvidācijai 2014.-2020.gadam. Lai atrastu līdzekļus šo okupācijas seku likvidēšanai, nepieciešams šos PSRS okupācijas laikā nodarītos zaudējumu aprēķinus pabeigt pēc iespējas ātrākā laikā, lai varētu iesniegt prasību Krievijas Federācijai par zaudējumu kompensāciju.

Orientējošas datu bāzes aizpildīšanas izmaksas ir ~7000 Ls.

2) PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu videi juridiskais pamatojums (izmaksas ~3000 Ls).

Jāatzīmē, ka tieši diskusijās ar Eiropas Komisija var būt ļoti nozīmīgs fakts, ka Latvijā PSRS okupācijas laikā uzkrātais vides vēsturiskais piesārņojums nav vispārīga un raksturīga vidējās Eiropas Kopienas dalībvalsts problēma, kādēļ pašreiz izmantojamā Eiropas Kopienas vides politika un tās finanšu instrumenti nav piemēroti šādu objektu sanācijai. Līdz ar to nevar prasīt no Latvijas līdzfinansējumu šāda piesārņojuma likvidācijā, kas sastāda milzīgas summas no valsts un pašvaldību budžeta. Nepieciešams izstrādāt juridisko pamatojumu šai prasībai. Pie tam, ir nepieciešama detalizēta pieeja katra piesārņojuma objekta iekļaušanai zaudējumu sarakstā, ko varētu izdarīt pēc datu bāzes aizpildīšanas.

3) PSRS okupācijas rezultātā Latvijas videi nodarītie zaudējumi vēl nav pilnībā visi izpētīti un uzskaitīti (kopējās izmaksas vismaz 20000 Ls).

Tā piemēram:

  1. Nepieciešama 2006.-2007.gadā veikto pētījumu novērtējumu un aprēķinu papildināšana,  aktualizācija (~ 6000 Ls):
    1. Pētījumos paplašināt piesārņoto objektu kategoriju – atkritumu izgāztuves, iekļaujot visas izgāztuves un nosakot veco izgāztuvju slēgšanas un rekultivācijas izmaksas;
    2. Paplašināt objektu skaitu, kur ir iespējams piemērot zaudējumu aprēķinus atbilstoši likumā „Dabas resursu nodokļa likums” noteiktajām sankcijām;
    3. Papildināt zaudējuma aprēķinus kategorijai „lielo rūpnīcu teritorijas”, kur veikt piesārņojuma novērtējumu un tā sanācijas izmaksas;
    4. Zaudējumu no bijušajām PSRS militārajām teritorijām aktualizācija un papildināšana, izmantojot jaunāko pētījumu rezultātus.
    5. Pamesto urbumu izpēte (izmaksas ~7000 Ls).
    6. Pamesto bezsaimnieka dzeramā ūdens apgādes urbumu apzināšana (precizējot urbšanas gadu un izmantošanas iespējas), likvidācijas izmaksu aprēķini;
    7. Likvidējamo ģeoloģiskās izpētes urbumu (naftas izpētes, termālo ūdeņu izpētes, dziļo ģeoloģisko struktūru izpētes, gāzes krātuvju ierīkošanas iespēju izpētes, metro izpētes) apzināšana, tehniskais novērtējums, izmantošanas iespēju novērtējums un likvidācijas izmaksu aprēķins.
  2. Ar vides sektoru robežojošo blakus sektoru izvērtēšanas uzsākšana (izmaksas ~4000 Ls):
    1. Daugavas HES uzbūves plusu un mīnusu novērtējums;
    2. Jēkabpils un Pļaviņu HES inženieraizsardzības būvju uzturēšanas izdevumu novērtējums;
    3. Jēkabpils un Pļaviņu HES izraisīto plūdu seku likvidācijas izmaksu apkopojums un izvērtējums.
  3. Rūpniecības ražošanas nepietiekami attīrīto notekūdeņu nodarītie zaudējumi zemei, iekšējiem ūdeņiem un jūrai, pesticīdu, kaitīgu minerālmēslu glabāšanas un lietošanas (izsēšana ar lidmašīnām) rezultātā dzīvniekiem, augsnei un videi nodarītie zaudējumi, Latvijas videi kaitīgu augu (latvāņi u.c.) un dzīvnieku (jenotsuņi u.c.) ievešanas rezultātā nodarītie zaudējumi, videi neatbilstošas makro- un mikromeliorācijas rezultātā nodarītie zaudējumi.

4. Latvijas valsts Arhīva nepabeigtie darbi

Projekta „Padomju režīma represēto personu apzināšanas un datu bāzes veidošanas (1940.-1989) 2. posma darbu pārtraukšanas dēļ paredzēto pilotprojektu neizdevās pilnībā pabeigt.

Pēc žurnālu datu ievades un primārās informācijas salīdzināšanas, tika uzsākta nākošā kārta, kurā bija paredzēts apstrādāt un ievadīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kartotēku (96 000 kartītes). Kartotēkas datu ievadei tika papildināta programma, kura tāpat kā iepriekšējās programmas veidota ar mērķi, lai dati būtu salīdzināmi un apstrādājami visā datu bāzē.

Uzsākta kartotēkas datu ievade. Šis pārtrauktais darbs, diemžēl ir tikai pašā sākuma stadijā.

5. Finansējuma trūkuma dēļ 2009.gadā apturētie un nepabeigtie darbi vēstures izpētes jomā

  1. PSRS armijas Latvijai nodarītie zaudējumi (I.Upmalis, Ē.Tilgass)
  2. Latvijai zaudētie iedzīvotāji no 1940.-1990.gadam, izņemot deportācijas (A.Bambals)
  3. PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas muzejiem (T.Kokneviča)
  4. PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas baznīcām (I.Druvniece)
  5. Barikāžu laikā nodarītie zaudējumi (R.Zaļais)
  6. PSRS okupācijas laikā deportētajiem iedzīvotājiem nodarītie zaudējumi (J.Riekstiņš. A.Bambals, A.Kalnciema)

Priekšlikumi pētāmajām tēmām pieteikumiem
uz EK finansējumu programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros

  1. Demogrāfiskie un ekonomiskie zaudējumi no pārlieku lielā un straujā kolonistu pieplūduma PSRS okupācijas gados Latvijā (mājokļu problēmas, infrastruktūras pārveide un būvniecība PSRS kolonistu vajadzībām, utt.);
  2. PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa integrēšana Latvijā un tā sekas pēc neatkarības atjaunošanas (sagrautā rūpniecība, bezdarbs, izdevumi pārstrukturizācijai utt.);
  3. PSRS okupācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu pēc neatkarības iegūšanas.

INFORMĀCIJA PAR NEPABEIGTIEM UN PLĀNOJAMIEM DARBIEM ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀŠANĀ

1. Nepabeigtie darbi Ekonomikas jomā (kopējās izmaksas ~25000 Ls)

1) PSRS okupācijas seku ietekme uz valsts attīstību pēc neatkarības atgūšanas no 1990.gada. Kā liecina vairāki iepriekšējie Komisijas uzdevumā izstrādātie pētījumi, ja Latvija nebūtu bijusi okupēta un tik dziļi integrēta PSRS tautsaimniecībā, tā būtu sasniegusi krietni augstāku ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeni. Latvija, esot PSRS sastāvā, bija viena no visattīstītākajām republikām, tai bija pozitīva bilance ar PSRS, tā bija donorrepublika. Šī iemesla dēļ pēc neatkarības atgūšanas Latvija piedzīvoja ļoti strauju kritienu ekonomiskajā bedrē. Iemesli šim kritienam bija dziļi saistīti ar atdalīšanos no PSRS struktūrām, zaudēto noieta tirgu, tautsaimniecības pārkārtošanu savām vajadzībām u.c. Tas viss nesa lielus zaudējumus, kā arī prasīja pamatīgus ieguldījumus tautsaimniecības atjaunošanai un ieiešanai pasaules tirgū, kuru jau aizņēmušas citas attīstītās valstis. Nepieciešams apzināt iemeslus, kā un cik ilgi „padomju mantojums” ietekmē Latvijas turpmāko izaugsmi un konkurētspēju pēc neatkarības atgūšanas un cik izmaksā šī mantojuma seku likvidēšana. Pēc Pasaules Bankas speciālistu aplēsēm Latvijai kopš neatkarības atjaunošanas būs vajadzīgi vismaz 50 gadi šīs okupācijas radīto seku pārvarēšanai. Jau ir veikti pētījumi par straujo IKP kritumu pēc neatkarības atgūšanas 90-tajos gados. Vajadzīgs kopsavilkums, precizējumi un aprēķini, to pamatojums par okupācijas seku rezultātā radušies zaudējumiem šajā laika periodā.

2) Dažādi konkrēti pētījumi par Sarkanās armijas, Padomju armijas un Krievijas Federācijas armijas nodarītiem ekonomiskiem zaudējumiem (1939.gada oktobris – 1994.gada 21.augusts), par PSRS IeTK (VDTK, VDM) iekšējā karaspēka nodarītiem zaudējumiem, par Latvijas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību ēku, zemes un inventāra ārzemēs piesavināšanās rezultātā nodarītiem zaudējumiem, „Vņešekonombankas” parādi Latvijas pilsoņiem un juridiskajām personām u.c.

3) Darba procesā sagaidāmi jauni pagriezieni, jaunas problēmas, kurus šobrīd vēl konkrēti nevar nosaukt. Tie vēl prasīs risinājumus un papildus izpētes darbus, arī finanses.

2. Nepabeigtie darbi demogrāfijas jomā (kopējās izmaksas ~13000 Ls)

1) Finansējuma trūkuma dēļ 2009.gadā tika apturēts iesāktais darbs pie ekonomisko un morālo zaudējumu aprēķināšanas, pārrēķinot zaudētos cilvēkgadus naudas izteiksmē (izmaksas ~3000 Ls);

2) Pārtraukts darbs pie cilvēka potenciāla novērtēšanas naudas izteiksmē metodikas izstrādes (izmaksas ~4000 Ls).

3) Jāstrādā vēl pie kompensācijas apmēra noteikšanas un juridiskās pamatošanas par katru represiju (un kara?) rezultātā bojā gājušo Latvijas iedzīvotāju (izmaksas ~1000 Ls).

4) Trīs gadu laikā ir izstrādāti 14 pētījumi demogrāfisko zaudējumu apzināšanai. Veicot šos pētījumus, atklājās arvien jauni jautājumi un parādījās problēmas konkrētu datu iegūšanā. Piemēram, vēl būtu nepieciešams izpētīt demogrāfiskos zaudējumus sakarā ar iedzīvotāju emigrāciju pirms otrās okupācijas 1945.gadā, tāpat strādāt pie netiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķināšanas u.c. Pēc visu šo pētījumu veikšanas būtiski ir izstrādāt kopsavilkumu no šiem pētījumiem par visiem demogrāfiskajiem zaudējumiem, ko nodarījis PSRS okupācijas režīms Latvijas iedzīvotājiem. (izmaksas ~5000 Ls).

3. Nepabeigtie darbi vides jomā

1) Datu bāzes par videi nodarītiem zaudējumiem aizpildīšana (izmaksas ~8000 Ls).

Līdz šim visi agrāk veiktie zaudējumu novērtēšanas apkopojumi ievietoti dažāda formāta, grūti salīdzināmās tabulās, to dati nav savstarpēji salīdzināmi vai aktualizējami bez darbā agrāk iesaistīto ekspertu atkārtotas pieaicināšanas. Esošais dokumentācijas stāvoklis apgrūtina galīgo zaudējumu apjomu novērtēšanu vides sektorā, jo neatspoguļo projektu attīstības un cenu maiņas dinamiku.

Pateicoties Komisijas finansējumam, ir izstrādāta dinamiska datu bāze, kura ļauj uzglabāt, summēt un atjaunot tajā ietverto informāciju par visiem vides sektorā veiktajiem pētījumiem un tajos noteiktajiem PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarītiem zaudējumiem. Tikai aizpildot EXCELL datu bāzes datu lapas un apkopojot kopīgo EXCELL datu lapu, radīsies pārskats par trūkstošajiem datiem objektu līmenī un veikto aprēķinu precizitāti, līdz ar to noskaidrosies nepieciešamo izpētes darbu apjoms, projektēšanas darbu apjoms un sanācijas darbu apjoms, kas nepieciešams, lai pilnībā apzinātos PSRS okupācijas laikā nodarītos zaudējumus Latvijas videi. Kopaprēķina precizēšanas rezultātā var tikt ievērojami koriģētas PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarīto zaudējumu kopsummas par vairāk nekā 100 miljoniem Ls! Tāpēc šāda darba veikšana jau tuvākajā laikā ir ļoti būtiska. Tomēr skatoties uz Eiropas Kopienas finanšu instrumentu piesaistes iespējām vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai, šādi papildus darbi zaudējumu precizēšanai ir vairāk nekā nozīmīgi. Jau tagad ir skaidrs, ka laikā no 2007.-2013. izdalītais Eiropas Kopienas finansējums ir vairāk nekā nepietiekams pat tikai īpaši piesārņoto vietu sanācijas veikšanai (vismaz 50% apmērā), tādēļ jau tagad jāpamato nepieciešamība pēc Eiropas Kopienas finansējuma vēsturiskā ar PSRS okupāciju saistītā piesārņojuma likvidācijai 2014.-2020.gadam. Lai atrastu līdzekļus šo okupācijas seku likvidēšanai, nepieciešams šos PSRS okupācijas laikā nodarītos zaudējumu aprēķinus pabeigt pēc iespējas ātrākā laikā, lai varētu iesniegt prasību Krievijas Federācijai par zaudējumu kompensāciju.

Orientējošas datu bāzes aizpildīšanas izmaksas ir ~7000 Ls.

2) PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu videi juridiskais pamatojums (izmaksas ~3000 Ls).

Jāatzīmē, ka tieši diskusijās ar Eiropas Komisija var būt ļoti nozīmīgs fakts, ka Latvijā PSRS okupācijas laikā uzkrātais vides vēsturiskais piesārņojums nav vispārīga un raksturīga vidējās Eiropas Kopienas dalībvalsts problēma, kādēļ pašreiz izmantojamā Eiropas Kopienas vides politika un tās finanšu instrumenti nav piemēroti šādu objektu sanācijai. Līdz ar to nevar prasīt no Latvijas līdzfinansējumu šāda piesārņojuma likvidācijā, kas sastāda milzīgas summas no valsts un pašvaldību budžeta. Nepieciešams izstrādāt juridisko pamatojumu šai prasībai. Pie tam, ir nepieciešama detalizēta pieeja katra piesārņojuma objekta iekļaušanai zaudējumu sarakstā, ko varētu izdarīt pēc datu bāzes aizpildīšanas.

3) PSRS okupācijas rezultātā Latvijas videi nodarītie zaudējumi vēl nav pilnībā visi izpētīti un uzskaitīti (kopējās izmaksas vismaz 20000 Ls).

Tā piemēram:

  1. Nepieciešama 2006.-2007.gadā veikto pētījumu novērtējumu un aprēķinu papildināšana,  aktualizācija (~ 6000 Ls):
    1. Pētījumos paplašināt piesārņoto objektu kategoriju – atkritumu izgāztuves, iekļaujot visas izgāztuves un nosakot veco izgāztuvju slēgšanas un rekultivācijas izmaksas;
    2. Paplašināt objektu skaitu, kur ir iespējams piemērot zaudējumu aprēķinus atbilstoši likumā „Dabas resursu nodokļa likums” noteiktajām sankcijām;
    3. Papildināt zaudējuma aprēķinus kategorijai „lielo rūpnīcu teritorijas”, kur veikt piesārņojuma novērtējumu un tā sanācijas izmaksas;
    4. Zaudējumu no bijušajām PSRS militārajām teritorijām aktualizācija un papildināšana, izmantojot jaunāko pētījumu rezultātus.
    5. Pamesto urbumu izpēte (izmaksas ~7000 Ls).
    6. Pamesto bezsaimnieka dzeramā ūdens apgādes urbumu apzināšana (precizējot urbšanas gadu un izmantošanas iespējas), likvidācijas izmaksu aprēķini;
    7. Likvidējamo ģeoloģiskās izpētes urbumu (naftas izpētes, termālo ūdeņu izpētes, dziļo ģeoloģisko struktūru izpētes, gāzes krātuvju ierīkošanas iespēju izpētes, metro izpētes) apzināšana, tehniskais novērtējums, izmantošanas iespēju novērtējums un likvidācijas izmaksu aprēķins.
  2. Ar vides sektoru robežojošo blakus sektoru izvērtēšanas uzsākšana (izmaksas ~4000 Ls):
    1. Daugavas HES uzbūves plusu un mīnusu novērtējums;
    2. Jēkabpils un Pļaviņu HES inženieraizsardzības būvju uzturēšanas izdevumu novērtējums;
    3. Jēkabpils un Pļaviņu HES izraisīto plūdu seku likvidācijas izmaksu apkopojums un izvērtējums.
  3. Rūpniecības ražošanas nepietiekami attīrīto notekūdeņu nodarītie zaudējumi zemei, iekšējiem ūdeņiem un jūrai, pesticīdu, kaitīgu minerālmēslu glabāšanas un lietošanas (izsēšana ar lidmašīnām) rezultātā dzīvniekiem, augsnei un videi nodarītie zaudējumi, Latvijas videi kaitīgu augu (latvāņi u.c.) un dzīvnieku (jenotsuņi u.c.) ievešanas rezultātā nodarītie zaudējumi, videi neatbilstošas makro- un mikromeliorācijas rezultātā nodarītie zaudējumi.

4. Latvijas valsts Arhīva nepabeigtie darbi

Projekta „Padomju režīma represēto personu apzināšanas un datu bāzes veidošanas (1940.-1989) 2. posma darbu pārtraukšanas dēļ paredzēto pilotprojektu neizdevās pilnībā pabeigt.

Pēc žurnālu datu ievades un primārās informācijas salīdzināšanas, tika uzsākta nākošā kārta, kurā bija paredzēts apstrādāt un ievadīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kartotēku (96 000 kartītes). Kartotēkas datu ievadei tika papildināta programma, kura tāpat kā iepriekšējās programmas veidota ar mērķi, lai dati būtu salīdzināmi un apstrādājami visā datu bāzē.

Uzsākta kartotēkas datu ievade. Šis pārtrauktais darbs, diemžēl ir tikai pašā sākuma stadijā.

5. Finansējuma trūkuma dēļ 2009.gadā apturētie un nepabeigtie darbi vēstures izpētes jomā

  1. PSRS armijas Latvijai nodarītie zaudējumi (I.Upmalis, Ē.Tilgass)
  2. Latvijai zaudētie iedzīvotāji no 1940.-1990.gadam, izņemot deportācijas (A.Bambals)
  3. PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas muzejiem (T.Kokneviča)
  4. PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas baznīcām (I.Druvniece)
  5. Barikāžu laikā nodarītie zaudējumi (R.Zaļais)
  6. PSRS okupācijas laikā deportētajiem iedzīvotājiem nodarītie zaudējumi (J.Riekstiņš. A.Bambals, A.Kalnciema)

Priekšlikumi pētāmajām tēmām pieteikumiem
uz EK finansējumu programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros

  1. Demogrāfiskie un ekonomiskie zaudējumi no pārlieku lielā un straujā kolonistu pieplūduma PSRS okupācijas gados Latvijā (mājokļu problēmas, infrastruktūras pārveide un būvniecība PSRS kolonistu vajadzībām, utt.);
  2. PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa integrēšana Latvijā un tā sekas pēc neatkarības atjaunošanas (sagrautā rūpniecība, bezdarbs, izdevumi pārstrukturizācijai utt.);
  3. PSRS okupācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu pēc neatkarības iegūšanas.

INFORMĀCIJA PAR NEPABEIGTIEM UN PLĀNOJAMIEM DARBIEM ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀŠANĀ

1. Nepabeigtie darbi Ekonomikas jomā (kopējās izmaksas ~25000 Ls)

1) PSRS okupācijas seku ietekme uz valsts attīstību pēc neatkarības atgūšanas no 1990.gada. Kā liecina vairāki iepriekšējie Komisijas uzdevumā izstrādātie pētījumi, ja Latvija nebūtu bijusi okupēta un tik dziļi integrēta PSRS tautsaimniecībā, tā būtu sasniegusi krietni augstāku ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeni. Latvija, esot PSRS sastāvā, bija viena no visattīstītākajām republikām, tai bija pozitīva bilance ar PSRS, tā bija donorrepublika. Šī iemesla dēļ pēc neatkarības atgūšanas Latvija piedzīvoja ļoti strauju kritienu ekonomiskajā bedrē. Iemesli šim kritienam bija dziļi saistīti ar atdalīšanos no PSRS struktūrām, zaudēto noieta tirgu, tautsaimniecības pārkārtošanu savām vajadzībām u.c. Tas viss nesa lielus zaudējumus, kā arī prasīja pamatīgus ieguldījumus tautsaimniecības atjaunošanai un ieiešanai pasaules tirgū, kuru jau aizņēmušas citas attīstītās valstis. Nepieciešams apzināt iemeslus, kā un cik ilgi „padomju mantojums” ietekmē Latvijas turpmāko izaugsmi un konkurētspēju pēc neatkarības atgūšanas un cik izmaksā šī mantojuma seku likvidēšana. Pēc Pasaules Bankas speciālistu aplēsēm Latvijai kopš neatkarības atjaunošanas būs vajadzīgi vismaz 50 gadi šīs okupācijas radīto seku pārvarēšanai. Jau ir veikti pētījumi par straujo IKP kritumu pēc neatkarības atgūšanas 90-tajos gados. Vajadzīgs kopsavilkums, precizējumi un aprēķini, to pamatojums par okupācijas seku rezultātā radušies zaudējumiem šajā laika periodā.

2) Dažādi konkrēti pētījumi par Sarkanās armijas, Padomju armijas un Krievijas Federācijas armijas nodarītiem ekonomiskiem zaudējumiem (1939.gada oktobris – 1994.gada 21.augusts), par PSRS IeTK (VDTK, VDM) iekšējā karaspēka nodarītiem zaudējumiem, par Latvijas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību ēku, zemes un inventāra ārzemēs piesavināšanās rezultātā nodarītiem zaudējumiem, „Vņešekonombankas” parādi Latvijas pilsoņiem un juridiskajām personām u.c.

3) Darba procesā sagaidāmi jauni pagriezieni, jaunas problēmas, kurus šobrīd vēl konkrēti nevar nosaukt. Tie vēl prasīs risinājumus un papildus izpētes darbus, arī finanses.

2. Nepabeigtie darbi demogrāfijas jomā (kopējās izmaksas ~13000 Ls)

1) Finansējuma trūkuma dēļ 2009.gadā tika apturēts iesāktais darbs pie ekonomisko un morālo zaudējumu aprēķināšanas, pārrēķinot zaudētos cilvēkgadus naudas izteiksmē (izmaksas ~3000 Ls);

2) Pārtraukts darbs pie cilvēka potenciāla novērtēšanas naudas izteiksmē metodikas izstrādes (izmaksas ~4000 Ls).

3) Jāstrādā vēl pie kompensācijas apmēra noteikšanas un juridiskās pamatošanas par katru represiju (un kara?) rezultātā bojā gājušo Latvijas iedzīvotāju (izmaksas ~1000 Ls).

4) Trīs gadu laikā ir izstrādāti 14 pētījumi demogrāfisko zaudējumu apzināšanai. Veicot šos pētījumus, atklājās arvien jauni jautājumi un parādījās problēmas konkrētu datu iegūšanā. Piemēram, vēl būtu nepieciešams izpētīt demogrāfiskos zaudējumus sakarā ar iedzīvotāju emigrāciju pirms otrās okupācijas 1945.gadā, tāpat strādāt pie netiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķināšanas u.c. Pēc visu šo pētījumu veikšanas būtiski ir izstrādāt kopsavilkumu no šiem pētījumiem par visiem demogrāfiskajiem zaudējumiem, ko nodarījis PSRS okupācijas režīms Latvijas iedzīvotājiem. (izmaksas ~5000 Ls).

3. Nepabeigtie darbi vides jomā

1) Datu bāzes par videi nodarītiem zaudējumiem aizpildīšana (izmaksas ~8000 Ls).

Līdz šim visi agrāk veiktie zaudējumu novērtēšanas apkopojumi ievietoti dažāda formāta, grūti salīdzināmās tabulās, to dati nav savstarpēji salīdzināmi vai aktualizējami bez darbā agrāk iesaistīto ekspertu atkārtotas pieaicināšanas. Esošais dokumentācijas stāvoklis apgrūtina galīgo zaudējumu apjomu novērtēšanu vides sektorā, jo neatspoguļo projektu attīstības un cenu maiņas dinamiku.

Pateicoties Komisijas finansējumam, ir izstrādāta dinamiska datu bāze, kura ļauj uzglabāt, summēt un atjaunot tajā ietverto informāciju par visiem vides sektorā veiktajiem pētījumiem un tajos noteiktajiem PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarītiem zaudējumiem. Tikai aizpildot EXCELL datu bāzes datu lapas un apkopojot kopīgo EXCELL datu lapu, radīsies pārskats par trūkstošajiem datiem objektu līmenī un veikto aprēķinu precizitāti, līdz ar to noskaidrosies nepieciešamo izpētes darbu apjoms, projektēšanas darbu apjoms un sanācijas darbu apjoms, kas nepieciešams, lai pilnībā apzinātos PSRS okupācijas laikā nodarītos zaudējumus Latvijas videi. Kopaprēķina precizēšanas rezultātā var tikt ievērojami koriģētas PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarīto zaudējumu kopsummas par vairāk nekā 100 miljoniem Ls! Tāpēc šāda darba veikšana jau tuvākajā laikā ir ļoti būtiska. Tomēr skatoties uz Eiropas Kopienas finanšu instrumentu piesaistes iespējām vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai, šādi papildus darbi zaudējumu precizēšanai ir vairāk nekā nozīmīgi. Jau tagad ir skaidrs, ka laikā no 2007.-2013. izdalītais Eiropas Kopienas finansējums ir vairāk nekā nepietiekams pat tikai īpaši piesārņoto vietu sanācijas veikšanai (vismaz 50% apmērā), tādēļ jau tagad jāpamato nepieciešamība pēc Eiropas Kopienas finansējuma vēsturiskā ar PSRS okupāciju saistītā piesārņojuma likvidācijai 2014.-2020.gadam. Lai atrastu līdzekļus šo okupācijas seku likvidēšanai, nepieciešams šos PSRS okupācijas laikā nodarītos zaudējumu aprēķinus pabeigt pēc iespējas ātrākā laikā, lai varētu iesniegt prasību Krievijas Federācijai par zaudējumu kompensāciju.

Orientējošas datu bāzes aizpildīšanas izmaksas ir ~7000 Ls.

2) PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu videi juridiskais pamatojums (izmaksas ~3000 Ls).

Jāatzīmē, ka tieši diskusijās ar Eiropas Komisija var būt ļoti nozīmīgs fakts, ka Latvijā PSRS okupācijas laikā uzkrātais vides vēsturiskais piesārņojums nav vispārīga un raksturīga vidējās Eiropas Kopienas dalībvalsts problēma, kādēļ pašreiz izmantojamā Eiropas Kopienas vides politika un tās finanšu instrumenti nav piemēroti šādu objektu sanācijai. Līdz ar to nevar prasīt no Latvijas līdzfinansējumu šāda piesārņojuma likvidācijā, kas sastāda milzīgas summas no valsts un pašvaldību budžeta. Nepieciešams izstrādāt juridisko pamatojumu šai prasībai. Pie tam, ir nepieciešama detalizēta pieeja katra piesārņojuma objekta iekļaušanai zaudējumu sarakstā, ko varētu izdarīt pēc datu bāzes aizpildīšanas.

3) PSRS okupācijas rezultātā Latvijas videi nodarītie zaudējumi vēl nav pilnībā visi izpētīti un uzskaitīti (kopējās izmaksas vismaz 20000 Ls).

Tā piemēram:

  1. Nepieciešama 2006.-2007.gadā veikto pētījumu novērtējumu un aprēķinu papildināšana,  aktualizācija (~ 6000 Ls):
    1. Pētījumos paplašināt piesārņoto objektu kategoriju – atkritumu izgāztuves, iekļaujot visas izgāztuves un nosakot veco izgāztuvju slēgšanas un rekultivācijas izmaksas;
    2. Paplašināt objektu skaitu, kur ir iespējams piemērot zaudējumu aprēķinus atbilstoši likumā „Dabas resursu nodokļa likums” noteiktajām sankcijām;
    3. Papildināt zaudējuma aprēķinus kategorijai „lielo rūpnīcu teritorijas”, kur veikt piesārņojuma novērtējumu un tā sanācijas izmaksas;
    4. Zaudējumu no bijušajām PSRS militārajām teritorijām aktualizācija un papildināšana, izmantojot jaunāko pētījumu rezultātus.
    5. Pamesto urbumu izpēte (izmaksas ~7000 Ls).
    6. Pamesto bezsaimnieka dzeramā ūdens apgādes urbumu apzināšana (precizējot urbšanas gadu un izmantošanas iespējas), likvidācijas izmaksu aprēķini;
    7. Likvidējamo ģeoloģiskās izpētes urbumu (naftas izpētes, termālo ūdeņu izpētes, dziļo ģeoloģisko struktūru izpētes, gāzes krātuvju ierīkošanas iespēju izpētes, metro izpētes) apzināšana, tehniskais novērtējums, izmantošanas iespēju novērtējums un likvidācijas izmaksu aprēķins.
  2. Ar vides sektoru robežojošo blakus sektoru izvērtēšanas uzsākšana (izmaksas ~4000 Ls):
    1. Daugavas HES uzbūves plusu un mīnusu novērtējums;
    2. Jēkabpils un Pļaviņu HES inženieraizsardzības būvju uzturēšanas izdevumu novērtējums;
    3. Jēkabpils un Pļaviņu HES izraisīto plūdu seku likvidācijas izmaksu apkopojums un izvērtējums.
  3. Rūpniecības ražošanas nepietiekami attīrīto notekūdeņu nodarītie zaudējumi zemei, iekšējiem ūdeņiem un jūrai, pesticīdu, kaitīgu minerālmēslu glabāšanas un lietošanas (izsēšana ar lidmašīnām) rezultātā dzīvniekiem, augsnei un videi nodarītie zaudējumi, Latvijas videi kaitīgu augu (latvāņi u.c.) un dzīvnieku (jenotsuņi u.c.) ievešanas rezultātā nodarītie zaudējumi, videi neatbilstošas makro- un mikromeliorācijas rezultātā nodarītie zaudējumi.

4. Latvijas valsts Arhīva nepabeigtie darbi

Projekta „Padomju režīma represēto personu apzināšanas un datu bāzes veidošanas (1940.-1989) 2. posma darbu pārtraukšanas dēļ paredzēto pilotprojektu neizdevās pilnībā pabeigt.

Pēc žurnālu datu ievades un primārās informācijas salīdzināšanas, tika uzsākta nākošā kārta, kurā bija paredzēts apstrādāt un ievadīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kartotēku (96 000 kartītes). Kartotēkas datu ievadei tika papildināta programma, kura tāpat kā iepriekšējās programmas veidota ar mērķi, lai dati būtu salīdzināmi un apstrādājami visā datu bāzē.

Uzsākta kartotēkas datu ievade. Šis pārtrauktais darbs, diemžēl ir tikai pašā sākuma stadijā.

5. Finansējuma trūkuma dēļ 2009.gadā apturētie un nepabeigtie darbi vēstures izpētes jomā

  1. PSRS armijas Latvijai nodarītie zaudējumi (I.Upmalis, Ē.Tilgass)
  2. Latvijai zaudētie iedzīvotāji no 1940.-1990.gadam, izņemot deportācijas (A.Bambals)
  3. PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas muzejiem (T.Kokneviča)
  4. PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas baznīcām (I.Druvniece)
  5. Barikāžu laikā nodarītie zaudējumi (R.Zaļais)
  6. PSRS okupācijas laikā deportētajiem iedzīvotājiem nodarītie zaudējumi (J.Riekstiņš. A.Bambals, A.Kalnciema)

Priekšlikumi pētāmajām tēmām pieteikumiem
uz EK finansējumu programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros

  1. Demogrāfiskie un ekonomiskie zaudējumi no pārlieku lielā un straujā kolonistu pieplūduma PSRS okupācijas gados Latvijā (mājokļu problēmas, infrastruktūras pārveide un būvniecība PSRS kolonistu vajadzībām, utt.);
  2. PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa integrēšana Latvijā un tā sekas pēc neatkarības atjaunošanas (sagrautā rūpniecība, bezdarbs, izdevumi pārstrukturizācijai utt.);
  3. PSRS okupācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu pēc neatkarības iegūšanas.

Saites

Iestāšanās veidlapa, bankas konta Nr.

Ja vēlaties iestāties LOIB, izdrukājiet un aizpildiet iesniegumu, kas pieejams zem esošajā saitē. Aizpildīto iesniegumu jāiesniedz kontaktos norādītajā adresē vai  elektroniski parakstītu pa e-pastu:  loib@inbox.lv Banka: a/s  C itadele, konta Nr.  LV17PARX0017258430001

Kontakti

LATVIJAS  OKUPĀCIJAS  IZPĒTES  BIEDRĪBA Reģ.Nr. 40008149020 Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Birojs: Šķūņu iela 11-206, Rīga, LV-1050 Tālr.: 2952193, 29128356, E-pasts: loib@inbox.lv; www.loib.lv

Nosūtīt e-pastu biedrībai

Ja vēlaties nosūtīt biedrībai e-pastu, spiediet uz zemāk esošo saiti loib@inbox.lv

Lapas karte

Lai apskatītu lapas karti, spiediet uz zemāk esoši saiti