Veiktie pētījumi

PAR APRĒĶINĀTAJIEM ZAUDĒJUMIEM

Mēs varam skrupulozi uzskaitīt, cik un kad ir zaudējuši Latvijas iedzīvotāji. Taču vērtības, ko esam zaudējuši, nebūt neatspoguļo to līmeni, ko mēs būtu sasnieguši, ja nebūtu okupācijas un 2.pasaules kara. Piemēram, ja 1949.gada deportācijās iedzīvotājiem atņemtais īpašums sastāda noteiktu summu „x”, tas neatspoguļo to faktisko vērtību, ko šīs ģimenes būtu sasniegušas, ja 1939.gadā nebūtu ienācis PSRS karaspēks. Var arī aprēķināt, kā iedzīvotāju labklājība būtu pieaugusi. Ņemot vērā tā laika Latvijas straujo attīstības tempu, kad 6 gadu laikā no 1932.-1938.gadam tautas ienākums uz vienu iedzīvotāju pieauga par 49%, t.i., 49/6 = 8,17% gadā. Tātad šī summa „x” būtu pieaugusi par 9*8,17 % (gadu skaitu reizinot ar ikgadējo tautas ienākuma koeficientu), t.i. par 73 %.

Arī ekonomists Georgs Libermanis uzsver, ka vēl 1940.gadā Latvijai un Somijai bija vienāds attīstības līmenis un, pieņemot, ka abu valstu attīstība varēja būt līdzvērtīga, var noteikt iespējamo Latvijas tālākās attīstības scenāriju. Taču: „ … tā saucamais sociālisms, kas ir pretdabisks pēc savas būtības, noveda Latviju tajā krīzes muklājā, no kura tai šodien, pārvarot milzu grūtības, pakāpeniski jāizrāpjas.” Šis autors nosauc PSRS okupāciju par sociālistisku eksperimentu, kas uzspieda ražošanas raksturam un attīstības tendencēm neatbilstošas sociāli ekonomiskās attiecības un balstījās uz vardarbīgu politisku spēku, kas darbojās kā progresa bremze”. [G.Libermanis: Makroekonomika: teorija un Latvijas attīstības problēmas, Kamene, -R. 1998. -106lpp., 11.lpp]

Latvijas un abu kaimiņvalstu (Lietuvas un Igaunijas) sasniegumus pirms 2.Pasaules kara pozitīvi vērtējis angļu publicists C.Keun, teikdams: ”Šīs mazās zemes bija sasniegušas ievērojamu dzīves standarta kāpinājumu, vēl ievērojamākus panākumus izglītībā un nacionālā kultūrā, tās rādīja priekšzīmi tautu sadarbībā un bija visai pasaulei par miera, skaidra saprāta, krietnuma un progresa paraugu…” [C.Keun. Continental Stakes, London 1944. 36p.]

Savas darbības sākumā Ministru Kabineta Komisija „PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai” sastādīja darbības plānu uz apmēram pieciem gadiem līdz 2010.gadam ieskaitot. Lietuvā šo darbu veica 5 gadu laikā speciāli izveidota institūcija, bet darba sarežģītības un lielā apjoma dēļ vēl šodien nav iegūti pilnīgi aprēķini. Lai nepielaistu kļūdas un iespējami efektīvāk izlietotu esošos laika, cilvēku un finanšu resursus, darbs sākotnēji tika veltīts atbilstoša līmeņa speciālistu atrašanai un iesaistīšanai šajā darbā, metodiku izstrādei dažādiem aprēķiniem dažādās jomās, pēc kurām vadoties, varēja sākties pētnieciskais darbs. Šobrīd padarītais jau dod labu priekšstatu par darba virzienu un ejamo ceļu. Katrs izstrādātais pētījums ir devis jaunu informāciju. Tomēr iegūtie rezultāti vēl jāprecizē un jāpapildina. Komisijas gala atskaitē par gandrīz četru gadu darbu precīzas summas nosaukt vēl nevar, jo tām jāsagatavo juridiskais pamatojums, jāveic valūtas kursu aprēķini, jāprecizē dati saskaņā ar citiem avotiem utt. Bet priekšstatam ir zināmi orientējoši skaitļi.

1. Kopējie ekonomikas zaudējumi
J.Kalniņa 2008.gada pētījumā „Iekšzemes kopprodukta apjoms, ko Latvija būtu ieguvusi, ja nebūtu bijis PSRS okupācijas”, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pētījumiem un veicot aprēķinus pēc datiem no starptautiskām datu bāzēm, ir konstatēts:

Latvijas faktiskais IKP 50 okupācijas gados bija 124 mljrd. latu (2000.gada cenās) vai 253 mljrd. rubļu (1990.gada cenās). Ja Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju, rēķinot 2000.gada latos, būtu bijis Somijas līmenī (jo pirms okupācijas Latvija bija līdzīgā līmenī kā Somija), Latvija papildus būtu ieguvusi IKP vismaz par 120 mljrd. latu vairāk.

Saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas vajadzēs apmēram 50 gadus, lai sasniegtu to līmeni, kāds ir citu attīstīto valstu, t.sk. Somijas, līmenis. Arī par šo laiku IKP zaudējums varētu būt par līdzīgu summu, tātad zaudējumi papildus vēl vismaz par 100 miljrd. latu.

2. Demogrāfiskie zaudējumi
1) P.Zvidriņa 2007.gada pētījumā „Latvijas iedzīvotāju kopskaita pieejamo datu precizēšana laikposmam no 1940. līdz 1959.gadam, tiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķinu veikšana par visu PSRS okupācijas periodu, analītiska ziņojuma sagatavošana par cietušo skaitu, sastāvu un ietekmi uz iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru” pētījuma rezultātā ir sastādīta tabula par PSRS okupācijas režīma radītiem tiešiem demogrāfiskiem zaudējumiem cilvēkgados. Šajā tabulā uzrādīti apkopotie dati no citiem pētījumiem, kā arī ietverti paša autora aprēķini. Taču šie dati vēl ir jāprecizē, kā tas ir norādīts tabulā. Kopējā summa varētu sastādīt no 7,5 – 10 miljoniem cilvēkgadu. Ir iesākts darbs arī pie netiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķināšanas.
2) 2009.gadā tika iesākts darbs pie cilvēkgadu pārrēķināšanas naudas izteiksmē, taču finansējuma (~3000 Ls) trūkuma dēļ tas tika apturēts. Bija paredzēts izstrādāt šo aprēķinu metodiku un tad apkopot datus no pētījumiem un veikt gala aprēķinus. Kopsumma varētu svārstīties vairāku miljardu Ls apmērā.
3) Kompensācija par bojā gājušajiem PSRS okupācijas laikā. Pirmajā mirklī šķiet amorāli milzīgos Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus staļiniskā terora un deportāciju rezultātā novērtēt naudas izteiksmē. Tomēr pasaules praksē šāds kritērijs tiek izmantots. Piemēram, uzņēmēji izmaksā ievērojamas summas darbinieku ģimenēm, ja darbinieks gājis bojā uzņēmēja vainas dēļ.
Kompensācijas summas aprēķini un pamatojuma izstrāde bija ieplānoti 2009.gadā. Taču, ja rēķina vienkāršoti pieņēmumu līmenī, pieņemot, ka par vienu bojā gājušo tiek pieprasīta kompensācija kaut vai tikai 100 000 Ls apmērā, tad Latvijai no PSRS tiesību mantinieces Krievijas pienāktos vismaz 5 miljardi Ls.

3. Videi nodarītie zaudējumi
2009.gada pētījumā „PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarīto zaudējumu apkopojuma datu bāzes izveide” autors R.Bebris konstatē: “Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka kopīgie PSRS okupācijas nodarītie zaudējumi Latvijas videi ir vairāk nekā 1 miljards Ls”. Taču šī summa ir radusies, pamatojoties tikai uz 3 veiktajiem pētījumiem 2006.-2008.gadam. Šie pētījumi neaptver vēl daudzas citas jomas. Līdz ar to summa būs vēl krietni lielāka. Piemēram – Liepājas kara ostā okupācijas armijas nodarītie zaudējumi videi sastāda vairāk nekā 47 miljardus latus.

4. Dažādās kompensācijas, ko Latvijas valsts izmaksājusi kopš 1991.gada politiski represētajiem, „černobiliešiem” u.c. iedzīvotāju ar okupācijas sekām saistītām iedzīvotāju grupām sastāda jau vairāk nekā 150 miljonus Ls.

5. Zaudējumi, par kuriem vēl nav veikti pētījumi
„Мы вам построили”, šādus apgalvojumus vēl šodien, 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, nākas dzirdēt. Taču būtībā Latvijai tie bija vēl papildus zaudējumi lielās migrāciju plūsmas dēļ, kad iedzīvotāju skaits Latvijā pieauga vismaz par 30%, kas ir ~600 000 cilvēku. Piemēram, Rīgā iedzīvotāju skaits pieauga 2,36 reizes. Latvijai šos iebraucējus bija jānodrošina ar visa veida infrastruktūru: dzīvojamām mājām, skolām, slimnīcām, bērnudārziem, ceļiem, transportu, izglītības, kultūras, dažādiem pakalpojumiem, darba vietām utt. Tas prasīja papildus grandiozus līdzekļus. Pēc 1988. gadā izveidotās Latvijas valdības Komisijas nepamatota mehāniskā pieauguma ierobežošanai atzinuma dzīvokļu un infrastruktūras izbūve viena cilvēka vajadzībām izmaksāja 11 tūkstošus rubļu. Tad var kaut aptuveni aprēķināt papildus izdevumus migrācijas dēļ, kas sastāda vismaz 6 miljardus rbļ. 1988.gada cenās vai 4 miljardi ASV dolāru. Ieceļotāji no citām PSRS republikām aizņēma lielu daļu jaunbūvēto dzīvojamo māju. Tas viss izraisīja gan dzīvokļu krīzi, gan problēmas citās jomās. Rezultātā tika ātrumā būvētas nekvalitatīvas dzīvojamās mājas u.c. ēkas, kuru remontam un siltināšanai šodien, pēc okupācijas nākas izlietot lielas summas.

Arī PSRS laikā uzceltās rūpniecības sabrukums 90-to gadu sākumā izskaidrojams tieši ar vairākiem faktoriem:

  • - apmēram 80% rūpnieciskā ražošana bija saistīta ar PSRS militāri rūpniecisko kompleksu, tātad šai daļai pēc neatkarības atgūšanas vairs nebija pieprasījuma;
  • - rūpniecības produkcija neatbilda jaunajai tirgus situācijai, tā bija nekvalitatīva, ražošana energoietilpīga un līdz ar to dārga, rūpnīcas piesārņoja vidi (piesārņotajās upēs Daugavā, Lielupe, Buļļupē un pat jūrā nedrīkstēja peldēties);
  • - ražošana bija jāpārstrukturē atbilstoši pieprasījumam Eiropas un pasaules tirgos, kuros arī iekļūt nebija vienkārši, bija jāceļ kvalitāte, energoefektivitāte, darba ražīgums.

Tā visa rezultātā radās iekšzemes kopprodukta kritums – 1993.gada „bedre”, no kuras vispirms vajadzēja izrāpties un tikai tad varēja sākt cīnīties par lēnu tuvošanos tam līmenim, kādā būtu bijusi Latvija, ja nebūtu bijis okupācijas.

Citi zaudējumi. To ir daudz un rēķināt varētu vēl ļoti daudzas pozīcijas.

KOPUMĀ

1) Saskaitot iespējamās summas, var nonākt pie secinājuma, ka PSRS tiesību pārmantotāja Krievija par 50 okupācijas gadiem ir parādā Latvijai vismaz 200 miljardus Ls , nerēķinot Latvijas zaudējumus pēc neatkarības atgūšanas.

2) Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ik gadus PSRS okupācijas seku dēļ no sava budžeta izmaksā vismaz 150 miljonus Ls, lai nosegtu dažādās kompensācijas „černobiliešiem”, videi nodarītā kaitējuma likvidācijai, dažādām sociālām un cittautiešu integrācijas programmām, utt., nemaz nerunājot par tām grandiozajām izmaksām, kas rodas pārkārtojot Latvijas tautsaimniecību atbilstoši šodienas tirgus ekonomikas apstākļiem pasaulē.

3) Postījumus, kurus Baltijas valstīm nodarījis PSRS totalitārais okupācijas režīms, nekad nebūs iespējams kompensēt. Tomēr kompensācija ir likumīga un obligāta gan tādēļ, lai atlīdzinātu nodarītās nelikumības, gan tādēļ, lai turpmāk garantētu valstu stabilitāti un drošību. Krievijas pienākuma neievērošana veikt reparācijas par pagātnē nodarītajām nelikumībām un noziegumiem ir uzskatāma par izdarīto noziegumu attaisnojumu. Tā rada nesodāmības apziņu un aicinājumu slēpt esošos, kā arī izdarīt jaunus noziegumus. Par to vēl šodien liecina Krievijas veiktās apmelojumu kampaņas pret Baltijas valstīm.

Saites

Iestāšanās veidlapa, bankas konta Nr.

Ja vēlaties iestāties LOIB, izdrukājiet un aizpildiet iesniegumu, kas pieejams zem esošajā saitē. Aizpildīto iesniegumu jāiesniedz kontaktos norādītajā adresē vai  elektroniski parakstītu pa e-pastu:  loib@inbox.lv Banka: a/s  C itadele, konta Nr.  LV17PARX0017258430001

Kontakti

LATVIJAS  OKUPĀCIJAS  IZPĒTES  BIEDRĪBA Reģ.Nr. 40008149020 Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Birojs: Šķūņu iela 11-206, Rīga, LV-1050 Tālr.: 2952193, 29128356, E-pasts: loib@inbox.lv; www.loib.lv

Nosūtīt e-pastu biedrībai

Ja vēlaties nosūtīt biedrībai e-pastu, spiediet uz zemāk esošo saiti loib@inbox.lv

Lapas karte

Lai apskatītu lapas karti, spiediet uz zemāk esoši saiti