Prāgas platforma

Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas dibināšana Prāgā


Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma ir organizāciju, kura apvieno vairāk nekā 60 valsts un nevalstiskas organizācijas un institūcijas no 20 ES un citā valstīm pasaulē. Šīs valstis aktīvi darbojas totalitāro režīmu izpētē un dokumentēšanā, kā arī sabiedrības izglītošanā. Platformas dibināšanas dokumentu – statūtus Prāgā no Latvijas parakstīja Inese Vaidere kā LOIB pārstāve un Koordinācijas padomes vadītāja, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele.
Galvenais Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par Eiropas vēsturi un totalitāro režīmu veiktajiem noziegumiem, aicināt uz diskusijām Eiropas mērogā par totalitāro režīmu cēloņiem un sekām. Lai nākotnē netiktu apdraudēta demokrātija, šīs organizācijas uzdevums ir padziļināt Eiropas pilsoņu integrāciju, uzsverot izpratni un cieņu pret demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu.
Nacisma un komunisma starpā pastāv būtiskas līdzības. Tomēr joprojām daudzi komunistiskā režīma noziegumu īstenotāji nav tiesāti un daudzas komunistiskās partijas vēl joprojām nav atvainojušās par šiem noziegumiem. Kā viena no būtiskākajām platformas idejām ir tā, ka tieši komunistiskā ideoloģija ir atbildīga par noziegumiem pret cilvēci.
Lai īstenotu izvirzītos mērķus, platformas dalībnieki organizēs konferences un sanāksmes, veiks aptaujas un veidos ceļojošas izstādes, kā arī apbalvos cilvēkus, kuri pretojušies totalitārajiem režīmiem.
Platformas dokumenta parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Čehijas premjerministrs Petrs Nečass, Eiropas Parlamenta Viceprezidents Lāslo Tokešs un 19 institūciju un organizāciju vadītāji.
Platformas dalībnieki:
Bulgārija:
Hannas Ārentes centrs (Hannah Arendt Center – Sofia)
Čehija:
Totalitāro režīmu izpētes institūts (Institute for the Study of Totalitarian Regimes)
Drošības dienestu arhīvs (Security Services Archive)
Igaunija:
Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūts (Estonian Institute of Historical Memory)
Fonds Unitas (Unitas Foundation)
Vācija:
Memoriāls Berlin-Hohenschönhausen (Berlin-Hohenschönhausen Memorial)
Hannas Ārentes biedrība (Hannah Arendt Society)
VFR pilnvarotais pārstāvis darbam ar bijušās VDR drošības dienesta materiāliem (The Federal Commissioner for the Records of the State Security Service of the former GDR)
Ungārija:
Terora muzejs (The Public Foundation for the Research of Central and East European History and Society – House of Terror Museum)
Latvija:
Latvijas Okupācijas izpētes biedrība
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība

Fonds “Kokneses fonds”


Lietuva:
Starptautiskā vēsturnieku komisija nacistu un padomju okupācijas režīmu noziegumu izvērtēšanai (The International Commission for the Evaluation of the Crimes of the Nazi and Soviet Occupation Regimes in Lithuania)
Lietuvas Genocīda un pretestības pētniecības centrs (Genocide and Resistance Research Centre of Lithuania)
Nīderlande:
Totalitāro režīmu upuru vēstures fonds (Foundation History of Totalitarian Regimes and their Victims)
Polija:
Nacionālās piemiņas institūts (Institute of National Remembrance)
Varšavas Sacelšanās muzejs (Warsaw Rising Museum)
Rumānija:
Komunisma noziegumu un trimdas rumāņu atmiņu izpētes institūts (Institute for the Investigation of Communist Crimes and the Memory of the Romanian Exile)
Slovākija:
Jan Langos fonds (Jan Langos Foundation)
Slovēnija:
Nacionālās samierināšanas izpētes centrs (Study Centre for National Reconciliation)
Zviedrija:
Komunisma noziegumu informācijas institūts (The Institute for Information on the Crimes of Communism)

u.c…

Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas oficiālā mājas lapas adrese ir: http://www.memoryandconscience.eu/

http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvijas-okupacijas-izpetes-biedriba-klust-par-eiropas-atminas-un-sirdsapzinas-platformas-dibinataju-13909115?cp=1#comments

Latvijas Okupācijas Izpētes Biedrība kļūst par Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas Platformas dibinātāju

Diena.lv, 2011. gada 14. oktobris 12:36

Svinīga ceremonijā Lihtenšteina pilī Prāgā, Čehijas ministru prezidenta Petra Nečas klātbūtnē, 20 organizācijas no 13 Eiropas Savienības dalībvalstīm paraksta Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas Platformas dibināšanas statūtus. Starp Platformas dibinātājiem ir arī Latvijas Okupācijas Izpētes Biedrība, kuru pārstāv un dibināšanas līgumu paraksta tās padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
“Šī ir patiesi nozīmīga diena ikvienam eiropietim, bet jo īpaši mums, latviešiem. Kopš 2004.gada, kad pievienojāmies ES valstu saimei, esam smagi strādājuši, lai vairotu Eiropas, īpaši “vecās” Rietumeiropas, izpratni par totalitārismu un to, ko nozīmēja Padomju Savienības okupācija. Tapa dokumentālā filma Padomju stāsts, panācām, ka Eiropas Parlamentā tiek pieņemta rezolūcija par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un deklarācija par 23. augustu kā Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Vienotas vēstures izpētes platformas izveide, kam tiks piesaistīts ES budžeta finansējums, ir nākamais loģiskais solis. Esmu patiesi gandarīta, ka šajā vēsturiskajā procesā piedalāmies arī mēs, Latvijas pārstāvji,” sacīja I.Vaidere.
Platformas mērķis ir radīt Eiropas totalitārisma pētījumu institūtu kopīgu sadarbības formātu, kura ietvaros tiks veikti zinātniski pētījumi, apkopoti vēstures fakti, veikta regulāra informācijas un dokumentu apmaiņa un organizēti pasākumi, lai veicināta jaunās paaudzes zināšanas un veidotu kopīgu vēstures izpratni Eiropā.
Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas Platformas izveide tika noteikta Eiropas Parlamenta 2009.gada 2.aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu.

“Tepat, Eiropā”: Atklāt komunisma briesmīgo seju

© Latvijas Avīze, Ielikums

Autors: Ina Strazdiņa, Briselē, speciāli “Latvijas Avīzei”

23/01/2010
Ekspertu grupa no Eiropas valstīm veido Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformu
Šonedēļ pirmo reizi ar plašāku sava veikuma prezentāciju Eiropas Padomes pārstāvniecības ēkā Briselē uzstājās platformas “Eiropas atmiņa un sirdsapziņa” (Platform of European Memory and Conscience) darba grupa, kas rūpīgi kārtu pa kārtai noloba tos vēstures slāņus, kas spilgtā un šausminošā gaismā ļauj ieraudzīt komunisma noziegumus bijušajās PSRS valstīs daudzu gadu garumā.
Platformā ir apvienojušās 26 organizācijas no 19 valstīm. Šis ir ES atbalstīts projekts, kam vajadzēja pamatīgu Centrāleiropas un Baltijas valstu spiedienu un enerģiju, lai to par vajadzīgu un labu atzītu gan Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, gan citas ES institūcijas.
Gulagā spīdzinātie baltieši, sieviešu masu kapi Slovēnijā, par ko liecina kaudzē sakrautas nogrieztās matu pīnes, ar elektrošoku dzēstas čehu dzīvības uz Vācijas un Čehijas robežas, padomju robežsargu suņu saplosīta, brīvību alkstoša poļu jaunieša pēcnāves foto – tie ir fakti, fotogrāfijas un dokumenti, ko fragmentu pa fragmentam kopā vāc darba grupas eksperti un pētnieki. Kā atzīst Prāgas Totalitāro režīmu studiju institūta direktore Nīla Vinkelmanna, stāsti ir tik traģiski, ka tajos grūti klausīties.
“Vaicāsiet, kādēļ šo darbu tā īsti esam iesākuši tikai tagad. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka desmit gadus pēc komunisma sabrukuma joprojām bija slēgti Iekšlietu ministriju un citu institūciju arhīvi ar ziņām, dokumentiem un faktiem par šiem notikumiem. Un vēl tagad ne visi arhīvi ir vaļā, un arī Prāgā mēs turpinām pārrunas ar Iekšlietu ministriju par iespēju piekļūt dokumentiem,” skaidro Vinkelmanna.
Mainīt kartes Zviedrijas skolās
Totalitārā režīma noziegumi, kuri neprasa komentārus valstīs, kas tos reiz piedzīvojušas, joprojām ir neskaidra un pelēka teritorija Rietumeiropā. Un, kā atzīst Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas viceprezidents un politisko attiecību komitejas vadītājs Jorens Linblads, visa darba grupas pamatjēga ir padarīt šīs vēstures lappuses par Eiropas jautājumiem, vairojot zināšanas un interesi.
Darba grupā pagaidām strādā tikai divas vecās Eiropas valstis – Zviedrija un Nīderlande. Stokholmā dibinātā Komunisma noziegumu informācijas institūta dibinātājs, arī platformas dalībnieks, vēsturnieks Anderss Jemdāls atzīst, ka par spīti tam, cik tuvu Zviedrija atrodas Baltijas valstīm, interese par komunisma noziegumiem un sekām līdzinās gandrīz nullei.
Lai Zviedrijas skolās pie sienas vairs nekarātos kartes ar uzrakstu “PSRS” Centrālās un Austrumeiropas valstu vietā un lai bērniem pilnvērtīgi tiktu mācīta Otrā pasaules kara vēsture, A. Jemdāla institūts ilgi cīnījās, līdz panāca, ka tagad Zviedrijas skolās kurss par totalitārā režīma laika noziegumiem ir iekļauts obligātajā mācību programmā.
Sarkanais karstais kartupelis
“Tas ir temats veselam lekciju ciklam,” tā J. Linbalds, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kādēļ tik smagi un negribīgi joprojām šie komunisma noziegumu jautājumi risinās Rietumeiropā pat tad, ja nav vainojams zināšanu trūkums, kādēļ uz konferencēm Eiropas Parlamentā par šo tēmu lielākoties ierodas tikai jauno valstu deputāti un eksperti. “Jūtīgs jautājums,” – to Briseles gaiteņos joprojām ir nācies dzirdēt daudzkārt. Vai nevēlēšanās un bailes bojāt attiecības ar Krieviju ir galvenais iemesls? “Viena problēma ir tā, ka daudzi vēlas veidot biznesu ar Krieviju un tādēļ negrib pieminēt komunismu, gluži tāpat kā tas ir gadījumā ar Ķīnu. Otra – Rietumeiropā joprojām ir daudz cilvēku, kas sadarbojās ar komunistiskajiem režīmiem un bija patiešām pārliecināti komunisti. Trešā – sociāldemokrātu partijas, kas darbojas Rietumos, atrodas uz tās pašas ideoloģiskās platformas, un Markss ir viņu mājas sargs.” Līdzīgs skaidrojums ir A. Jemdālam: “Komunisms nav tikai problēma Austrumeiropai, kura piedzīvoja tā briesmīgo ietekmi, bet arī Rietumeiropai un ASV, kur arī darbojās ļoti tieši no Padomju Savienības puses kontrolētas partijas. Piemēram, mums ir komunistu partija Zviedrijā, kas ir spirgta, dzīva un sekmīga, un ļoti iespējams, pirmo reizi ieņems arī ministru portfeļus nākamajā valdībā. Komunisms nav izmirstoša ideoloģija, tā turpinās, pielāgojas un dzīvo, tieši tādēļ ir tik liela pretestība pret vēlmi un centieniem pieminēt pagātnes noziegumus.”
Atsvaidzināt atmiņu
“Šis ir koncentrēts mēģinājums Austrumeiropas sāpi padarīt daļēji arī par Rietumeiropas sāpi,” tā platformas līdzdalībnieka, Latvijas Okupācijas muzeja ārējo attiecību direktors Valters Nollendorfs. “Rietumeiropa ir nodarbojusies ar Otro pasaules karu, ar holokaustu, bet ir aizmirsusi Austrumeiropu. Šis ir morālās amnēzijas jeb aizmiršanas dzelzs priekškars – mēs tā īsti nezinājām, kas tur notika, vienīgi to, ka tās lietas īsti nebija demokrātiskas, bet, kas tieši, to mēs tikai laiku pa laikam kaut kur dzirdējām, un viss. Tas būs ilgs skaidrošanas process, mēs nevaram cerēt, ka Rietumeiropa pāris gados teiks: ā, mēs to visu tikai bijām aizmirsuši,” tā Valters Nollendorfs. Tāpat kā citi kolēģi, arī viņš uzskata, ka pirmās un nozīmīgākās skaidrošanas darba ķēdē ir Eiropas skolas. “Cik daudz mācību materiālu par totalitāro režīmu Austrum-eiropā mēs varam atrast un īpaši tādu, kas būtu domāti lielajām Rietumeiropas zemēm?”
Viedokļi
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: “Darbs sākās 2007. gadā Baltijas valstu un Polijas spiediena ietekmē, kad Eiropas Komisijai nācās noturēt pirmo sanāksmi par komunisma noziegumiem Briselē. Ir svarīgi, lai katrai lietai un procesam būtu politisks, tiesisks un publisks vērtējums. Manuprāt, Eiropas Parlamenta rezolūcija par 23. augustu kā totalitārisma upuru piemiņas dienu ir politisks vērtējums. Savu tiesisko vērtējumu jau daļēji izteikusi Eiropas tiesa savā spriedumā lietā “Ždanoka pret Latviju”.
Kāpēc jāturpina skaidrot? Tādēļ, ka sabiedrības izpratne par komunisma kolosālo mērogu Eiropā arvien ir ļoti vāja.
Vītauts Landsberģis, Eiropas Parlamenta deputāts, Lietuvas neatkarības kustības līderis: “Patiesības trūkums pakļauj. Tas pats attiecas uz Otro pasaules karu. Ja tā sauktā brīvā pasaule tā vietā, lai atzītu patiesību, stāsta melus un pasakas, pārdodoties politiski un ekonomiski, tā vairs nav brīva. Bez patiesības Ukrainas golodomoram nav beigu un Katiņai nav beigu. Komunismam kā kriminālam naida un cilvēku iznīdēšanas konceptam varas vārdā nav beigu. Tādējādi jebkas, ko jūs darāt, lai atklātu un aizstāvētu vēsturisko patiesību, ir vēstījums ne tikai par vēsturi. Tā ir nozīmīga misija un cīņa par nākotni.

Kremlis atkal mobilizē Špīgelu

http://gulags.wordpress.com/2011/10/21/kremlis-atkal-mobilize-spigelu-%E2%80%A9/
Franks Gordons, Okupācijas muzeja fonda padomes loceklis

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas izpētes biedrība kopā ar 18 citām dažādu valstu institūcijām un organizācijām izveidojušas Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformu, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par Eiropas vēsturi un totalitāro režīmu veiktajiem noziegumiem.
Viena no platformas idejām ir, ka komunistiskā ideoloģija ir tieši atbildīga par noziegumiem pret cilvēci un ka nacisma un komunisma starpā pastāv būtiskas līdzības.
Maskavā šī iniciatīva izraisīja kārtējo žults izplūdumu. Varētu likties – kāds pamats histērijai? Nu jau divus gadu desmitus sirpi un āmuru nomainījis divgalvainais ērglis, un Krievijas likteņus vairs nenosaka PSKP CK Politbirojs. Bet nē, Vladimiru Putinu šī platforma, var teikt, izsit no sliedēm. Viņš taču joprojām uzskata PSRS sabrukumu par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu… un “antifašistiskajam prettriecienam” atkal mobilizējis Krievijas senatoru Borisu Špīgelu, kurš vada t. s. starptautisko cilvēktiesību (?) kustību “Pasaule bez nacisma”. Intervijā Kremļa portālam “Voice of Russia” (“Krievijas balss”) viņš žēlojas, ka “Eiropa pārraksta vēsturi” un ka minētās iniciatīvas patiesais mērķis esot uzvelt bijušajai Padomju Savienībai līdzās Vācijai atbildību par Otrā pasaules kara izraisīšanu un – uzmanību! – “gūt iespēju izvirzīt materiālas pretenzijas pret Krievijas Federāciju”.
Lūk, kur tas suns ir aprakts! Baidās no prasībām maksāt neskaitāmus miljardus par nodarījumiem, ko pastrādājusi Padomju Savienība, kuras starptautiski tiesiskā mantiniece – būdama ANO Drošības padomes locekle ar veto tiesībām – ir mūsdienu Krievija.
Visi pārējie senatora Špīgela uzbrēcieni par fašisma draudiem Eiropā ir, piedodiet, bleķis. Viņš, piemēram, Latvijas Nacionālo apvienību, “kurai ir izredzes iegūt ministru portfeļus jaunajā valdībā”, dēvē par neonacistu partiju, acīmredzot apzināti jaucot to ar mikroskopisko grupiņu NS.
Murgainajam “Krievijas balss” rakstam ar Špīgela interviju īstā vieta ir papīrkurvī. Katram, kurš šaubās par to, vai staļinisms salīdzināms ar nacismu, ieteicams izlasīt vēsturnieka Timotija Snaidera grāmatu “Bloodlands” (Asinszemes). Tur viss ir kā uz delnas – drausmīgi fakti un satriecoši skaitļi. Manuprāt, Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas darbībā pienācīga vieta būtu ierādāma šīs grāmatas popularizēšanai.

Saites

Iestāšanās veidlapa, bankas konta Nr.

Ja vēlaties iestāties LOIB, izdrukājiet un aizpildiet iesniegumu, kas pieejams zem esošajā saitē. Aizpildīto iesniegumu jāiesniedz kontaktos norādītajā adresē vai  elektroniski parakstītu pa e-pastu:  loib@inbox.lv Banka: a/s  C itadele, konta Nr.  LV17PARX0017258430001

Kontakti

LATVIJAS  OKUPĀCIJAS  IZPĒTES  BIEDRĪBA

Reģ.Nr. 40008149020

.

Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Birojs: Šķūņu iela 11-206, Rīga, LV-1050

.

Tālr: 29 521 934, E-pasts: loib@inbox.lv;  www.loib.lv

Nosūtīt e-pastu biedrībai

Ja vēlaties nosūtīt biedrībai e-pastu, spiediet uz zemāk esošo saiti loib@inbox.lv

Lapas karte

Lai apskatītu lapas karti, spiediet uz zemāk esoši saiti